Astronomija Latvijā

Astronomija Latvijā

Ieskats folklorā: Katrai tautai ir savi astronomiskie priekšstati. Tādi ir arī latviešiem.

Uz priekšu, uz Marsu! Rīgā dzīvoja un strādāja Fridrihs Canders, viens no raķešbūves pionieriem.

Mazās planētas un Latvija: Deviņas mazās planētas ir nosauktas ar Latviju saistītos vārdos.

Zvaigžņu pētījumi: Zvaigžņu pētījumi ļauj izprast zvaigžņu evolūciju un prognozēt Saules un Zemes nākotni.

Radioastronomijas perspektīvas: Bijušās Krievijas armijas antenas pārvēršana par radioteleskopu nodrošina pamatu radioastronomijas attīstībai.

Astronomijas hronoloģija (ATSEVIŠĶA LAPA): Nozīmīgākie notikumi astronomijā no pirmsākumiem līdz pat mūsdienām.

Ieskats folklorā

Pirmās ziņas par senlatviešu pasaules priekšstatiem un astronomisko parādību izpratni sniedz latviešu tautasdziesmas, teikas un dažu seno rotaļu rituāli. Debess velvi, jeb debess sfēru senlatvieši uzskatīja par debess kalnu, pa kuru augšup un lejup kustas Saule un citi spīdekļi. Kad Saule noriet, iestājas nakts, parādās Mēness un zvaigznes.

Lēni, lēni Dieviņš jāja

No kalniņa lejiņā;

Saules meita vārtus vēra,

Zvaigžņu cimdus rociņā.

Tautasdziesmās debess kalnu norobežo gan jūra, gan Daugava. Šī robeža ir horizonts - līnija, kas dala pasauli divās daļās: debess un zemes daļā.

Saule savu kumeliņu

Jūriņā peldināja,

Rītos agri uzlēkdama,

Vakaros noiedama.

Tautasdziesmās izskan mēģinājumi rast atbildi uz jautājumu, kur naktī paliek Saule.

Kas to teica, tas meloja,

Ka Saulīte naktī guļ:

Vai Saulīte tur uzlēca,

Kur vakar norietēja ?

Tāpat bija pazīstams Saules diennakts ceļš pie debess - Saules taka un tās pārmaiņas gada laikā.

Kupla liepa izaugusi

Saules taka maliņā;

Tur Saulīte jostu kāra,

Ik vakarus noiedama.


Bērziņš auga trim lapām

Saules taka maliņā.

Tai vienāi diena ausa,

Tai otrāi Mēnestiņš,

Tai trešāi lapiņāi

Lec Saulīte vizēdama.

Īpaši tika izcelta vasaras saulgriežu nakts - Jāņu nakts.

Īsa, īsa Jāņu nakts

Par visām naksniņām:

Vienā malā Saule gāja,

Otrā Saule uzlīgoja.

Dienā laiku skaitīja pēc Saules, bet naktī - pēc zvaigznēm. Laika skaitīšanai īpaši izmantoja Sietiņu.

Parādies tu, Saulīte,

Kuru vidu tu līgoji;

Vai līgoji dienas vidu,

Vai vakara pusītē.

 

Ne tā zvaigzne visu nakti,

Kas uzlēca vakarā;

Ap pusnakti ielīgoja

Dvēselīšu namiņā.

 

Māmiņa mīļā,

Laid meitas gulēt,

Sietiņš ritina

Launaga pusē.

Imagem

Senlatviešu dzīves ritms lielā mērā bija pakārtots gadalaiku maiņai, tāpēc gadu dalīja astoņās gadskārtās. Zīmējums no I. Vilka grāmatas “Astronomija vidusskolai”. 9,4 kb

Senlatvieši bija labi izpētījuši Mēness fāžu maiņu, zināja, ka Mēness uz trīs dienām pazūd Saules tuvumā.

Māte, mani audzēdama,

Sola dieva dēliņam;

Kad uzaugu, tad nedeva,

Tad iedeva Mēnesim.

Ko, māmiņa, es darīšu,

Pie Mēneša aizgājusi?

Mēnestiņis grozījāsi

Brīžam jaunis, brīžam vecs.

 

Saul’ sacirta Mēnestiņu

Ar aso zobentiņu,

Kam atņēma Ausekļam

Saderētu līgaviņu.

Senlatvieši bija ievērojuši, ka pilns Mēness vasarā atkārto pie debess to ceļu, ko Saule veic ziemā.

Ei Saulīt, Mēnestiņ,

Kā jūs skaisti mijaties:

Kur Saulīte ziemu tek,

Tur vasaru Mēnesnīca.

No planētām senlatvieši vislabāk bija ievērojuši spožo Venēru, kad tā redzama no rītiem kā Auseklis.

Auseklītis agri lēca,

Saules meitas gribēdams;

Lec, Saulīte, pati agri,

Nedod meitas Ausekļam.

Acīmredzot senlatviešiem bija savi zvaigznāju nosaukumi, lai gan tos grūti identificēt ar patreiz pieņemtajiem. Tautasdziesmās zvaigznāji nosaukti par dārziem. Viens no tādiem ir Jāņa dārzs.

Nevienam tāda dārza,

Kā tam mūsu Jānīšam:

Zelta sēta, vara vārti,

Sidrabiņa atslēdziņa...

Iespējams, ka šī tautasdziesma atspopguļo tādu retu notikumu kā pilnu Saules aptumsumu.

Spīguļo, Saulīte,

Spīguļo, spīguļo !

Met melnu kreklu zemē,

Velc baltu mugurā !

Uz priekšu, uz Marsu!

Rīgā dzimis un jaunību pavadījis viens no pirmajiem raķešu konstruktoriem pasaulē Frīdrihs Canders, pēc tautības baltvācietis. Jau studenta gados viņš aizrāvās ar ideju par kosmiskajiem lidojumiem. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas F. Canders strādāja kādā Rīgas rūpnīcā, ar kuru kopā pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Maskavu. Šeit viņš nodarbojās ar reaktīvo dzinēju konstruēšanu un starpplanētu lidojumu teoriju. F. Candera vadībā Krievijā tika izgatavota pirmā raķete ar šķidrās degvielas dzinēju “GIRD-X”, kas sekmīgi tika izmēģināta 1933. gadā dažus mēnešus pēc izgudrotāja nāves. F. Canders pirmais izvirzījis vairākas kosmonautikā svarīgas idejas – ieteicis izmantot raķetes korpusa nevajadzīgās daļas kā degvielu, aprakstījis spārnoto raķeti, “saules buru” un planējošo nolaišanos, veicis daudzus starpplanētu lidojuma trajektoriju aprēķinus. Rīgā, Zasulaukā atrodas F. Candera memoriālais muzejs.

Imagem

F. Candera memoriālais muzejs Zasulaukā Rīgā. I. Vilka foto. 75,8 kb

Mazās planētas un Latvija

Latvijas universitātē 1922. gadā tika nodibināta Astronomiskā observatorija. Observatorijā tika izveidots laika dienests, iegādāti nepieciešamie instrumenti un pulksteņi. Precīzo laiku noteica gan zinātniskām, gan tīri praktiskām vajadzībām - astronomiskā observatorija ziņoja pareizo laiku pastam un telegrāfam, vairāki Rīgas pulksteņi darbojās saskaņoti ar observatorijas laikrāžiem.

Imagem

Astronomiskais tornis uz Latvijas universitātes ēkas jumta. I. Vilka foto. 43,5 kb

Sākot ar Starptautisko ģeofizikas gadu (1957 - 1958), astronomiskie pētījumi observatorijā strauji paplašinājās. Pēc pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa palaišanas tika izveidota pavadoņu vizuālās, vēlāk fotogrāfiskās novērošanas stacija. Nākošais posms pavadoņu novērojumu attīstībā bija pavadoņu lāzerlokācija. Kopš 1987. gada Astronomiskajā observatorijā darbojas ZMP lāzera tālmērs ar objektīva diametru 105 cm. Tas ir otrs lielākais teleskops Latvijā. Pavadoņu lāzerlokācija ļauj ar augstu precizitāti noteikt vietas ģeogrāfiskās koordinātas, pētīt Zemes rotācijas nevienmērību, kontinentu dreifu u.c.

Tradicionāls universitātes astronomu darba virziens bija mazo planētu orbītu pētījumi. Jau 1933. gadā astronoma Kārļa Šteina izpētītajai mazajai planētai tika piešķirts nosaukums “Latvija”. 1971. gadā viena mazā planēta ieguva nosaukumu “Rīga”. Vēl citai mazajai planētai par godu latviešu Dainu tēvam - Krišjānim Baronam tika piešķirts nosaukums “Krišbarons”. Atzīstot universitātes astronomu nopelnus šajā nozarē, vēl četras mazās planētas nes viņu vārdus. Tās ir “Dīriķis”, “Šteins”, “Balodis” un “Agita”. Viena mazā planēta ir nosaukta no Latvijas emigrējušā astronoma Staņislava Vasiļevska vārdā un vēl viena – pazīstamās latviešu aktrises Vijas Artmanes vārdā. Tātad Saules sistēmā riņķo deviņi debess ķermeņi, kuru nosaukumi ir saistīti ar Latviju.

Zvaigžņu pētījumi

Pēc Otrā pasaules kara Zinātņu akadēmijas astronomi Jāņa Ikaunieka vadībā pievērsās astrofizikai. Jaunā astronomu kolektīva pirmie pētījumi attiecās uz zvaigžņu telpisko sadalījumu Galaktikā. Kļuva skaidrs, ka novērojumu veikšanai nepieciešami moderni instrumenti, tāpēc 1957. gadā Baldones tuvumā sākās novērošanas bāzes celtniecība. 1966. gadā Baldonē sāka darboties Šmita teleskops ar spoguļa diametru 120 cm un ieejas atveri 80 cm diametrā. Tas ir lielākais teleskops Latvijā, ar kuru iespējams fotografēt lielus zvaigžņotās debess apgabalus un iegūt zvaigžņu spektrus. Nākamajā gadā oficiāli tika izveidota Radioastrofizikas observatorija.

Imagem

Šmita teleskopa paviljons Baldones Riekstukalnā. V. Ustimenko foto. 57,7 kb

Starp lielajām un aukstajām zvaigznēm - sarkanajiem milžiem sastopamas oglekļa zvaigznes, kuru atmosfērās ir paaugstināts oglekļa savienojumu saturs. Šo zvaigžņu pētījumi kļuva par vienu no galvenajiem observatorijas darba virzieniem. Observatorijas astronomi izpētīja daudzu oglekļa zvaigžņu spektrus un izanalizēja to atmosfēras ķīmisko sastāvu. Lai novērotu zvaigžņu spožuma izmaiņas, tika uzstādīti divi teleskopi ar 55 cm spoguļa diametru. Pavisam zināmas vairāk nekā 3000 oglekļa zvaigznes, aptuveni desmito daļu no tām atklājuši Latvijas astronomi. Oglekļa zvaigžņu izpēte ļauj labāk izprast zvaigžņu attīstības gaitu. Pakāpeniski gan teorētiskie, gan eksperimentālie zvaigžņu pētījumi paplašinājās. Šobrīd tie aptver arī citas zvaigžņu evolūcijas stadijas, kuras ir astronomu uzmanības lokā. 1997. gadā apvienojot Radioastrofizikas observatoriju un Latvijas universitātes Astronomisko observatoriju, tika izveidots LU Astronomijas institūts.

Radioastronomijas perspektīvas

1972. gadā Baldones Radioastrofizikas observatorijā sākās regulāri Saules novērojumi, kuru veikšanai tika uzstādīts radioteleskops RT-10 ar diametru 10 m. Ar to tika pētīts Saules radiostarojums, analizētas tā izmaiņas, reģistrēti uzliesmojumi uz Saules. 1996. gadā radioastronomisko novērojumu “smaguma centrs” pārvietojās uz Irbeni Ventspils rajonā, kur, pārņemot savā rīcībā Krievijas armijas 32 un 16 metru diametra radioantenas, tika izveidots Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs. Centra speciālisti strādā pie radioantenu pārveidošanas par mūsdienīgiem radioteleskopiem. 32 m radioteleskopu, kurš ir viens no lielākajiem radioteleskopiem Eiropā, iespējams izmantot kā garas bāzes radiointerferometra sastāvdaļu. Šajā gadījumā pārējie radioteleskopi, kas veido radiointerferometru, atrodas citās valstīs. 1999. gadā šādā režīmā tika veikti pirmie ārpusgalaktikas objektu novērojumi. Ar laiku Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs var kļūt par nozīmīgu radiastronomisko pētījumu un studentu apmācības vietu.

Imagem

32 m radioteleskops Irbenē pie Ventspils. I. Vilka foto.

Nepieciešama palīdzība?

Droši sazinies ar mums un kopā atrisināsim visus neskaidros jautājumus!

Kontakti

Nepieciešama palīdzība?

Droši sazinies ar mums un kopā atrisināsim visus neskaidros jautājumus!

Kontakti