NASA satelīts ir uzņēmis fascinējošu attēlu, kurā redzami veidojumi, kas izskatās kā izbirušas brūnās pupas uz Marsa ziemeļu puslodes smilšu kāpām. Šīs "pupas" nav nekas ēdams – tās ir sasalušas smilšu kāpas, kas veidojušās Marsa virsmā. Šādi veidojumi ir nozīmīgi, jo tie var sniegt vērtīgas norādes par ūdens klātbūtni uz planētas un tās vēsturi. Kā norāda "Live Science", šie smilšu veidojumi var palīdzēt izprast, vai Marsā kādreiz ir pastāvējusi pietiekami daudz šķidra ūdens, kas būtu spējis atbalstīt dzīvību.
Attēls tika uzņemts 2022. gada 8. septembrī ar NASA Marsa izpētes satelīta "Mars Reconnaissance Orbiter" kameru "HiRISE" ("High-Resolution Imaging Science Experiment"), kas ir viena no precīzākajām kamerām, kas ļauj iegūt augstas izšķirtspējas attēlus no Marsa. Attēls tika publiskots 2023. gada decembrī, un tas parāda smilšu kāpas. Uz Zemes smilšu kāpas parasti vējš "pārvieto", pārvietojot smiltis no vienas kāpas nogāzes uz citu. Ja šī kustība tiktu novērota pāris minūšu laikā ar ļoti lielu paātrinājumu, tas izskatītos, ka kāpas pārvietojas ļoti lēni, kā smilšu viļņi.
Attēlā redzamās smilšu kāpas uz Marsa ir īpašas – tās ir iesprostotas un nemigrē, jo tās ir sasalušas un saglabājas savā vietā līdz Marsa pavasarim. Marsa gadalaiki atšķiras no Zemes, un gads uz Marsa ir gandrīz divreiz garāks nekā uz Zemes, tāpēc šie smilšu veidojumi var palikt nekustīgi vairākus gadus līdz tās atkal "atdzīvojas". Marsa gads ilgst gandrīz 670 solus jeb 687 Zemes dienas, kas ir krietni ilgāk nekā Zemes gads. Šī ilgstošā "miera" perioda laikā uz kāpām veidojas sarma, ko rada sasalis oglekļa dioksīds.
Šie smilšu veidojumi, kas ir pārklāti ar oglekļa dioksīdu, var liecināt par to, ka Marsā kādreiz varētu būt bijis ūdens, kas ir viens no galvenajiem dzīvības elementiem. Sasalusi oglekļa dioksīda kārta var ietekmēt Marsa klimatu, mainot atmosfēras biezumu un temperatūru. Tātad, šādi attēli var sniegt svarīgas norādes par to, vai Marsā varētu būt bijusi pietiekami daudz ūdens, lai atbalstītu primitīvas dzīvības formas.
Marsam ir īpaša rotācijas ass slīpuma dinamika, kas atšķiras no Zemes. Tas nozīmē, ka Marsa klimats var mainīties daudz izteiktāk nekā uz Zemes. Planētas rotācijas ass slīpums ir aptuveni 25 grādi, un zinātnieki uzskata, ka šis slīpums ir mainījies līdz pat 10 grādiem pēdējo miljonu gadu laikā. Šīs izmaiņas varētu būt bijušas ļoti nozīmīgas Marsa klimatam, radot apstākļus, kas varēja veicināt šķidrā ūdens veidošanos uz planētas virsmas. Vēl svarīgāk, šīs klimata izmaiņas varēja būt pietiekami ekstrēmas, lai Marsa virsma piedzīvotu periodus, kas līdzīgi ledus laikmetiem uz Zemes, kas savukārt varēja ietekmēt arī dzīvības attīstības iespējas.
Viens no interesantākajiem šī atklājuma aspektiem ir tā saistība ar ūdens esamību uz Marsa. Ja Marsa rotācijas ass slīpums mainījās, tas varēja veicināt atmosfēras blīvuma pieaugumu, kas savukārt varēja radīt apstākļus, lai šķidrs ūdens varētu pastāvēt uz planētas virsmas. Otrkārt, šie attēli palīdz arī izprast klimata izmaiņas uz Marsa, jo ilgstoši iegūti dati par kāpu veidošanās un kušanas cikliem var palīdzēt prognozēt, kā klimats mainījies un kā tas varētu mainīties nākotnē.
Šāda veida pētījumi ļauj precīzāk izprast Marsa pagātni un paredzēt tās nākotni. Piemēram, Marsa virsmā atrodamie izžuvuši ezeri, upju gultnes un senās ielejas liecina, ka planēta reiz varētu būt bijusi daudz mitrāka, un tās virsmā ir bijušas iespējas dzīvībai. Tomēr jautājums paliek, vai šie apstākļi bija pietiekami ilgstoši, lai ļautu dzīvības formām attīstīties. Attēli ar sasalušām kāpām, kas veidojušās uz Marsa virsmas, var sniegt atbildes uz šiem jautājumiem un sniegt jaunas cerības uz iespēju atrast dzīvības pēdas uz citas planētas.
